RIX06_219 Mildas Goldbergas vēstules Andrejam Liepiņam, item 51
Transcription
Transcription history
-
tajiem, brāļu slepkavām... Breismigi kara dēmonis pārvertis ļautiņus. Morale, pieklajiba, ka plaus stiklis lust, zem bada un visadu mocību svara... Ka izbalējušos saules kvelo jaunatne, citkart tik, degoša, spirgtām idejām-- Kur palika viņa, silta vasariba?- Rudens salnas nokavs, nekustoši viņa dus, dzeltenām lapām aprakta... Ziemelis ļauni ņirgadamies par viņas bālonīgo kapu lido- - - Daudz ir vasarai gājis līdzi, nevis uz atgriešanos, ka vasara, bet uz visiem laikiem- nebūt tam, kas bija. Un visa bijuša tik ļoti žēl, bet laiks nav žēlabām... Pie mums iet dažādi. Rek visi lopus, bet pagaidām labību vēl atstāj. Daudzi zaldātu... Pie mums ar veinu nedēļu dzīvoja 12 kazaki, neko teikt, bija godigi cilveki gadījušies... Žēļojas, ka šos neieraugot, it kā šie jau būtu īsties mežoņi... Ir jau visādi ļautiņi. Tagad atkal ir citas palkas- vientiešos vien pie 200 ar zirgiem, pie mums gan šim brīžam nav, tāpēc, ka mums tāļaka māja nevar tik ātri izstaigāt ķēķi--- jo tas skar tur, kur vairak māju kopā_ _ _ _ _ Es ar vienu dzīvoju mājā, tāpēc, ka mana skola временно slēgta un vispār Pēterpilī vada bads... Māsa gan dzīvo tur, bet no viņām neesmu saņēmusivairak ka divi mēneši, nekadu ziņu- varbūt nav nemaz tur. Begt nedomaju nekur, un lai jau visi aizbizo, es palikšu še! kalab braukt svšumā mirt, starp svešiem ļaudīm, tad labak iznīkt līdz ar mīļoto Latviju_ _ _ _ _ _ _ _
Жизнь.
Песня туманная, пъсня далекая,
И безконечная, и безъ .crossed.. заунывная.
Доля печальная, жизнь одинокая,
Слезъ и страдания цепь непрерывная...Грустнымъ оккордом она начинается...
Въ звуках оккорда, простого и длинного,
Слышу я, вопль изъ души вырывается
Вопль за утратого действа невинного.
-
tajiem, brāļu slepkavām... Breismigi kara dēmonis pārvertis ļautiņus. Morale, pieklajiba, ka plaus stiklis lust, zem bada un visadu mocību svara... Ka izbalējušos saules kvelo jaunatne, citkart tik, degoša, spirgtām idejām-- Kur palika viņa, silta vasariba?- Rudens salnas nokavs, nekustoši viņa dus, dzeltenām lapām aprakta... Ziemelis ļauni ņirgadamies par viņas bālonīgo kapu lido- - - Daudz ir vasarai gājis līdzi, nevis uz atgriešanos, ka vasara, bet uz visiem laikiem- nebūt tam, kas bija. Un visa bijuša tik ļoti žēl, bet laiks nav žēlabām... Pie mums iet dažādi. Rek visi lopus, bet pagaidām labību vēl atstāj. Daudzi zaldātu... Pie mums ar veinu nedēļu dzīvoja 12 kazaki, neko teikt, bija godigi cilveki gadījušies... Žļojas, ka šos neieraugot, it kā šie jau būtu īsties mežoņi... Ir jau visādi ļautiņi. Tagad atkal ir citas palkas- vientiešos vien pie 200 ar zirgiem, pie mums gan šim brīžam nav, tāpēc, ka mums tāļaka māja nevar tik ātri izstaigāt ķēķi--- jo tas skar tur, kur vairak māju kopā_ _ _ _ _ Es ar vienu dzīvoju mājā, tāpēc, ka mana skola временно slēgta un vispār Pēterpilī vada bads... Māsa gan dzīvo tur, bet no viņām neesmu saņēmusivairak ka divi mēneši, nekadu ziņu- varbūt nav nemaz tur. Begt nedomaju nekur, un lai jau visi aizbizo, es palikšu še! kalab braukt svšumā mirt, starp svešiem ļaudīm, tad labak iznīkt līdz ar mīļoto Latviju_ _ _ _ _ _ _ _
-
tajiem, brāļu slepkavām... Breismigi kara dēmonis pārvertis ļautiņus. Morale, pieklajiba, ka plaus stiklis lust, zem bada un visadu mocību svara... Ka izbalējušos saules kvelo jaunatne, citkart tik, degoša, spirgtām idejām-- Kur palika viņa, silta vasariba?- Rudens salnas nokavs, nekustoši viņa dus, dzeltenām lapām aprakta... Ziemelis ļauni ņirgadamies par viņas bālonīgo kapu lido- - - Daudz ir vasarai gājis līdzi, nevis uz atgriešanos, ka vasara, bet uz visiem laikiem- nebūt tam, kas bija. Un visa bijuša tik ļoti žēl, bet laiks nav žēlabām... Pie mums iet dažādi. Rek visi lopus, bet pagaidām labību vēl atstāj. Daudzi zaldātu... Pie mums ar veinu nedēļu dzīvoja 12 kazaki, neko teikt, bija godigi cilveki gadījušies... Žļojas, ka šos neieraugot, it kā šie jau būtu īsties mežoņi... Ir jau visādi ļautiņi. Tagad atkal ir citas palkas- vientiešos vien pie 200 ar zirgiem, pie mums gan šim brīžam nav, tāpēc, ka mums tāļaka māja nevar tik ātri izstaigāt ķēķi--- jo tas skar tur, kur vairak māju kopā_ _ _ _ _ Es ar vienu dzīvoju mājā, tāpēc, ka mana skola временно slēgta.
-
tajiem, brāļu slepkavām... Breismigi kara dēmonis pārvertis ļautiņus. Morale, pieklajiba, ka plaus stiklis lust, zem bada un visadu mocību svara... Ka izbalējušos saules kvelo jaunatne, citkart tik, degoša, spirgtām idejām-- Kur palika viņa, silta vasariba?- Rudens salnas nokavs, nekustoši viņa dus, dzeltenām lapām aprakta... Ziemelis ļauni ņirgadamies par viņas bālonīgo kapu lido- - - Daudz ir vasarai gājis līdzi, nevis uz atgriešanos, ka vasara, bet uz visiem laikiem- nebūt tam, kas bija. Un visa bijuša tik ļoti žēl, bet laiks nav žēlabām... Pie mums iet dažādi. Rek visi lopus, bet pagaidām labību vēl atstāj. Daudzi zaldātu... Pie mums ar veinu nedēļu dzīvoja 12 kazaki, neko teikt, bija godigi cilveki gadījušies... Žļojas, ka šos neieraugot, it kā šie jau būtu īsties mežoņi... Ir jau visādi ļautiņi. Tagad atkal ir citas palkas- vientiešos vien pie 200 ar zirgiem, pie mums gan šim brīžam nav, tāpēc, ka mums tāļaka māja nevar tik ātri izstaigāt ķēķi--- jo tas skar tur, kur vairak māju kopā_ _ _ _ _ Es ar vienu dzīvoju mājā, tāpēc, ka mana skola
-
tajiem, brāļu slepkavām... Breismigi kara dēmonis pārvertis ļautiņus. Morale, pieklajiba, ka plaus stiklis lust, zem bada un visadu mocību svara... Ka izbalējušos saules kvelo jaunatne, citkart tik, degoša, spirgtām idejām-- Kur palika viņa, silta vasariba?- Rudens salnas nokavs, nekustoši viņa dus, dzeltenām lapām aprakta... Ziemelis ļauni ņirgadamies par viņas bālonīgo kapu lido- - - Daudz ir vasarai gājis līdzi, nevis uz atgriešanos, ka vasara, bet uz visiem laikiem- nebūt tam, kas bija. Un visa bijuša tik ļoti žēl, bet laiks nav žēlabām... Pie mums iet dažādi. Rek visi lopus, bet pagaidām labību vēl atstāj. Daudzi zaldātu... Pie mums ar veinu nedēļu dzīvoja 12 kazaki, neko teikt, bija godigi cilveki gadījušies... Žļojas, ka šos neieraugot, it kā šie jau būtu īsties mežoņi... Ir jau visādi ļautiņi. Tagad atkal ir citas palkas- vientiešos vien pie 200 ar zirgiem, pie mums gan šim brīžam nav, tāpēc, ka mums tāļaka māja nevar tik ātri izstaigāt ķēķi--- jo tas skar tur, kur vairak māju kopā_ _ _ _ _ Es ar vienu dzīvoju mājā, tāpēc, ka mana skola
Description
Save descriptionLocation(s)
- ID
- 21155 / 241824
- Contributor
- Jolanta Āboltiņa
Login to edit the languages
- Latviešu
- Русский
Login to edit the fronts
- Eastern Front
Login to add keywords
- Women
www.playcast.ruLink to the poem. This poem describes emotons in the war. In English the name of the poem is "life". Author Apuhtin was from Saint Peterburg as well.
Login to leave a note