RIX06_219 Mildas Goldbergas vēstules Andrejam Liepiņam, item 28

• November 28, 2018 11:41:49 Anastasija Smirnova (LU-LV)

  nemaz nesaprotu, tukša galvi''na, ka izēsta ciba, ha! Eh! Jūs jau zinat, es tads tukšgalvitis vienmēr esmu bijusi... Dzīve mums še lielpilsētā rit tāpat arvienu tālāki, nekādas pārgrozības nav= cīnas ar daudz ko tādu, ko mēs laucineeki neatzīstam par cieņu. Simteem cilveku ikkatru deeenu mirst, bet citi nāk vieta un guda celt pilis uz preekšgājeju trūdeem, līdz liktenis ar spēcigu arī viņus nobīdis pee malas un dos veetu uz laiciņuatkal citai paaudzei... Cilveks, ka akteers uzstājas uz plašas dzīves skatuves, tēlo tur savu laimi, kāda nu kadam ta ir, un noeet no šis skatuves ar veenu dramas veidā- nāve ir noslīdeeja- Tagad man nopeetni jāmācas, es vēl tik maz zinu. Savas zēmošnas skolas es nevaru, ka pilniga gleznotaja nebeikt, jo neprotot franču un angļu valodas, tāpēc ar tam jāsaraujas dūšigi, un ari astronomiiju vajag peeteekoši zinat- Ta! daudz esm mes skolneeku skolā, daži ir ļoti uzsprītigi- nesa garus matus, cepures ar nokarušām malām, lai isskatitos pēc mākslineeka- Es nevaru savaldities, kad es uz vieņiem paskatos, tulīt isskrien ironisks smaids. Kalab to kēmotees, vaj tad maksla to paģēr? kad eet pa eelu tūlīt taču katrs redz: tas jau mākslas vergs! Oh, šī remdena dzīve mani dažreiz ta paleek, ka gribetos nezin kur palikt. Vislabak eet tur, kur simteem un tukstošieem krīt un aizķer savas acis, bez maifa tuvineeku glasta, slaucit naves uzpustos sveedrus no viņu vaigeem_ _ _ bet man japaleek! Dvēsele smok, ka zem ceetas čaumalas, zem dzimtenes un viņas likteņa bernu sērām_ Ta, šoreiz lai peeteek, es ar veen
  

  
  

  • Revert to this revision

Description