Letter of the 5th Zemgale Latvian Riflemen Regiment's rifleman Janis Koppe to Otilija Krampe in Valmiera, page 2-3

• November 6, 2016 18:10:05 Evita Rudovica
  mums ir zemā būdiņa. Tad vēl tur viņā vaj visu mūžu dzīvot. Bet par svētkiem mums ari netādu nebija. Bārgais ziemels sildija mūsu kaulus un sniega kupeņi bija mums mīksti spilveni. 
  ......... no pirmajām līnijam izdzinam gaismai austot pirmo svētku vienos krekliņos viņi bēga kā prātu zaudējuši, bet ne vienmēr tā viņi bēga. Tālāk mums nācās gaužam grūti simtiem un simtiem latvju dēli upurēja savu  dzīvību lai iegūtu no ienaidnieka ieņemtas Kurzemītes dažus soļus zemes kuri tika traipiti ar varoņu asinim. Katrs solis ko mēs gribam ieņemt no ienaidnieka daļas mums maksā gaužam dārgi. Bet tomēr Latvju strēlnieks nezaudē savu cerību viņš nebaidās no viltīgā ienaidnieka viņš iet krūti pret krūti ar vienu uz priekšu cik vien varēdams lai gan ar katru soli viņam draud ienaidnieka lode un neizskaitami daudz jau dus zemes māmiņas klēpī. Viņi ir svabadi no visām briesmām Pirms ziemassvētkiem ievainoja manas pusmāsas dēlu un 5 janvārī viņš mira Rīgā slimnicā. Viņš dienēja 5tajā pulka ievainojums viņam bija galvā. Domaju beikt šoreiz rakstīt. Paliekat it visi sirsnīgi sveicināti
  Janis
  

  • Revert to this revision

Description