RIX06_219 Mildas Goldbergas vēstules Andrejam Liepiņam, item 16

Edit transcription:
...
Transcription saved
Enhance your transcribing experience by using full-screen mode

Transcription

You have to be logged in to transcribe. Please login or register and click the pencil-button again

kreisā puse

To gribes jaunība, to wiņa spēj! _

Jo tikai jaunība drīkst visu spēt. _

Jo skaistaka par sonati ir - dzīve,

Par walsi visstraujako, straujaka, _

Ta jaunam sirdim  runa brīve _ _ _ ___

____      _____    _________  __________

Jūs zalojoša jaunība, kur jūsu brīve? Ta eepita pelekos pinekļos, gais dziļās sēras

par viņu tumst. Jūsu jaunības brīvi, preekuslaupija neželiga, bezprātiga - prušu mantkariba . . . Wisas tautas waimanas kā lāsti guļ uz viņa galwas _no ši asinaina smaguma wiņam tomēr būs jasalīgst . . . Ar nepaceetigam trīsam mēs gaidam ta brīža un tas brīdis nāks, ka wizoši zeltains saules stars _ _ _ žāves asaras, pāri par krituseem brāļeem _ jauns dzīves rīts ausis, kurs nebūs wairs tās ceešanas _ waidi _ _

Jana tikai gaidi! Jau simteem gadu ir gaidijuši atputas salikusas darba

laba puse

masas, bet tagad vēl wairak, ka jebkad wiņas sajūt - smagumu. Vaj tas slogs bus nakotnē mazaks - neticu! Sirds tik skumja, kaut es kaut savejeem warejusi atveeglinat wiņu pūles. Strādaju no agra rīta līdz welai naktai _ wakarā domaju pati preeks sevis ko padarit - pamacitees, bet esmu tik nogurusi - macitees newar - pablandos darza - menesnica - un lapsa! cisās _ _ _

6 augustā. Nu ja, wakar nebija walas pabeigt, ir jau ar trakoti gara, ka pati mūžība!

Peetiks waj wisai deenaiko lasit, ja tikai būs tums tik daudzi laika. Šodeen ir manneparastijautris gara stawoklis, vis leekas tik skaists - wiļinoš - dzeedat ween grib . . . Es gan nezinu, kad es warešu reiz palikt tādsnopeetnis cilveks . . . Mūsubeguļukundze man ar veenu eestāsta, ka es taču esot leela jaunkundze, jana waj tad vairs nedrīkst būt jautris?




Transcription saved

kreisā puse

To gribes jaunība, to wiņa spēj! _

Jo tikai jaunība drīkst visu spēt. _

Jo skaistaka par sonati ir - dzīve,

Par walsi visstraujako, straujaka, _

Ta jaunam sirdim  runa brīve _ _ _ ___

____      _____    _________  __________

Jūs zalojoša jaunība, kur jūsu brīve? Ta eepita pelekos pinekļos, gais dziļās sēras

par viņu tumst. Jūsu jaunības brīvi, preekuslaupija neželiga, bezprātiga - prušu mantkariba . . . Wisas tautas waimanas kā lāsti guļ uz viņa galwas _no ši asinaina smaguma wiņam tomēr būs jasalīgst . . . Ar nepaceetigam trīsam mēs gaidam ta brīža un tas brīdis nāks, ka wizoši zeltains saules stars _ _ _ žāves asaras, pāri par krituseem brāļeem _ jauns dzīves rīts ausis, kurs nebūs wairs tās ceešanas _ waidi _ _

Jana tikai gaidi! Jau simteem gadu ir gaidijuši atputas salikusas darba

laba puse

masas, bet tagad vēl wairak, ka jebkad wiņas sajūt - smagumu. Vaj tas slogs bus nakotnē mazaks - neticu! Sirds tik skumja, kaut es kaut savejeem warejusi atveeglinat wiņu pūles. Strādaju no agra rīta līdz welai naktai _ wakarā domaju pati preeks sevis ko padarit - pamacitees, bet esmu tik nogurusi - macitees newar - pablandos darza - menesnica - un lapsa! cisās _ _ _

6 augustā. Nu ja, wakar nebija walas pabeigt, ir jau ar trakoti gara, ka pati mūžība!

Peetiks waj wisai deenaiko lasit, ja tikai būs tums tik daudzi laika. Šodeen ir manneparastijautris gara stawoklis, vis leekas tik skaists - wiļinoš - dzeedat ween grib . . . Es gan nezinu, kad es warešu reiz palikt tādsnopeetnis cilveks . . . Mūsubeguļukundze man ar veenu eestāsta, ka es taču esot leela jaunkundze, jana waj tad vairs nedrīkst būt jautris?





Transcription history
  • November 28, 2018 03:48:36 Vineta Blitsone (LU-LV)

    kreisā puse

    To gribes jaunība, to wiņa spēj! _

    Jo tikai jaunība drīkst visu spēt. _

    Jo skaistaka par sonati ir - dzīve,

    Par walsi visstraujako, straujaka, _

    Ta jaunam sirdim  runa brīve _ _ _ ___

    ____      _____    _________  __________

    Jūs zalojoša jaunība, kur jūsu brīve? Ta eepita pelekos pinekļos, gais dziļās sēras

    par viņu tumst. Jūsu jaunības brīvi, preekuslaupija neželiga, bezprātiga - prušu mantkariba . . . Wisas tautas waimanas kā lāsti guļ uz viņa galwas _no ši asinaina smaguma wiņam tomēr būs jasalīgst . . . Ar nepaceetigam trīsam mēs gaidam ta brīža un tas brīdis nāks, ka wizoši zeltains saules stars _ _ _ žāves asaras, pāri par krituseem brāļeem _ jauns dzīves rīts ausis, kurs nebūs wairs tās ceešanas _ waidi _ _

    Jana tikai gaidi! Jau simteem gadu ir gaidijuši atputas salikusas darba

    laba puse

    masas, bet tagad vēl wairak, ka jebkad wiņas sajūt - smagumu. Vaj tas slogs bus nakotnē mazaks - neticu! Sirds tik skumja, kaut es kaut savejeem warejusi atveeglinat wiņu pūles. Strādaju no agra rīta līdz welai naktai _ wakarā domaju pati preeks sevis ko padarit - pamacitees, bet esmu tik nogurusi - macitees newar - pablandos darza - menesnica - un lapsa! cisās _ _ _

    6 augustā. Nu ja, wakar nebija walas pabeigt, ir jau ar trakoti gara, ka pati mūžība!

    Peetiks waj wisai deenaiko lasit, ja tikai būs tums tik daudzi laika. Šodeen ir manneparastijautris gara stawoklis, vis leekas tik skaists - wiļinoš - dzeedat ween grib . . . Es gan nezinu, kad es warešu reiz palikt tādsnopeetnis cilveks . . . Mūsubeguļukundze man ar veenu eestāsta, ka es taču esot leela jaunkundze, jana waj tad vairs nedrīkst būt jautris?





Description

Save description
    Location(s)
    Login and add location


    ID
    21155 / 241789
    Source
    http://europeana1914-1918.eu/...
    Contributor
    Jolanta Āboltiņa
    License
    http://creativecommons.org/licenses/by-sa/3.0/


    Login to edit the languages
    • Latviešu

    Login to edit the fronts
    • Eastern Front

    Login to add keywords
    • Women

    Login and add links

    Notes and questions

    Login to leave a note