RIX06_219 Mildas Goldbergas vēstules Andrejam Liepiņam, item 16
Transcription
Transcription history
-
kreisā puse
To gribes jaunība, to wiņa spēj! _
Jo tikai jaunība drīkst visu spēt. _
Jo skaistaka par sonati ir - dzīve,
Par walsi visstraujako, straujaka, _
Ta jaunam sirdim runa brīve _ _ _ ___
____ _____ _________ __________
Jūs zalojoša jaunība, kur jūsu brīve? Ta eepita pelekos pinekļos, gais dziļās sēras
par viņu tumst. Jūsu jaunības brīvi, preekuslaupija neželiga, bezprātiga - prušu mantkariba . . . Wisas tautas waimanas kā lāsti guļ uz viņa galwas _no ši asinaina smaguma wiņam tomēr būs jasalīgst . . . Ar nepaceetigam trīsam mēs gaidam ta brīža un tas brīdis nāks, ka wizoši zeltains saules stars _ _ _ žāves asaras, pāri par krituseem brāļeem _ jauns dzīves rīts ausis, kurs nebūs wairs tās ceešanas _ waidi _ _
Jana tikai gaidi! Jau simteem gadu ir gaidijuši atputas salikusas darba
laba puse
masas, bet tagad vēl wairak, ka jebkad wiņas sajūt - smagumu. Vaj tas slogs bus nakotnē mazaks - neticu! Sirds tik skumja, kaut es kaut savejeem warejusi atveeglinat wiņu pūles. Strādaju no agra rīta līdz welai naktai _ wakarā domaju pati preeks sevis ko padarit - pamacitees, bet esmu tik nogurusi - macitees newar - pablandos darza - menesnica - un lapsa! cisās _ _ _
6 augustā. Nu ja, wakar nebija walas pabeigt, ir jau ar trakoti gara, ka pati mūžība!
Peetiks waj wisai deenaiko lasit, ja tikai būs tums tik daudzi laika. Šodeen ir manneparastijautris gara stawoklis, vis leekas tik skaists - wiļinoš - dzeedat ween grib . . . Es gan nezinu, kad es warešu reiz palikt tādsnopeetnis cilveks . . . Mūsubeguļukundze man ar veenu eestāsta, ka es taču esot leela jaunkundze, jana waj tad vairs nedrīkst būt jautris?
Description
Save descriptionLocation(s)
- ID
- 21155 / 241789
- Contributor
- Jolanta Āboltiņa
Login to edit the languages
- Latviešu
Login to edit the fronts
- Eastern Front
Login to add keywords
- Women
Login to leave a note