RIX06_017 Jāņa Vārpiņa kara gaitas

Jānis Vārpiņš 1897.gads - 1966.gads. Jūrkalnē. 18 gadu vecumā 1915.gadā brīvprātīgi iestājās Latviešu strēlniekos (6.Tukuma pulks). Karoja sešus gadus. Karojis Tīreļpurvā, Ložmetējkalnā, Nāves salā. Pielikumā vēstule dēlam par kara gaitām. Ieguvis četrus Jura krustus par varonību. 1917.gadā Valmieras pulks iestājās sarkanajā gvardē. Ir bijis Pēterburgā, piedalījies Ziemas pils šturmēšanā. Bijis "ballē" Ziemas pilī - Aurora izšāvusi vienu zalvi, un viss ir noticis. Smoļnijā esot apsargājis Ļeņinu. Ļeņins esot vienu reizi uzsitis uz pleca un teicis: "Horoš latiš". Ir bijis Krimā pie Donas kazakiem un Krimas tatāriem. Latvijā atgriezās 1921.gadā. Pēc nostāstiem, atgriežoties bijis naids pret "sarkanajiem". Iestājās aizsargos. Sieva arī darbojās aizsargos. Pēc kara 1941.gada 14.jūlijā ģimeni izsūtīja. Tēvu nošķīra no ģimenes. 10 gadi stingrā režīma lēģerī. Bērni 1946.gadā atgriezās mājās. Pēc lēģera 1951.gadā nelaida atpakaļ uz Latviju un arī pie sievas Krasnojarskā. Sieva kalpoja kombināta vadības ģimenē. Pateicoties kombināta priekšniekam, dabūja iespēju sakārtot dokumentus, lai Jānis var atbraukt pie viņas 1952.gadā. Nodzīvoja līdz 1958.gadam, kad atgriezās Latvijā. Tā kā Jūrkalne bija aizliegtā zona, tad dzimtas mājās nevarēja atgriezties. Apmetās Doles salā, kolhozā.